Mjā, kāpēc gan?
Tāpēc ka šīs vietne ir par vienu no maniem hobijiem – floristiku. Un man floristika, viennozīmīgi, saistās ar kāzām vasaras pilnbriedā (jūlijs – augusts), kad pār mums valda vasaras tveice, vakaros griež grieze un sienāži sisina kā traki un, protams, ziedi, puķes …
Savukārt Vidusjūras reģionā, kas man ir mīļš un tuvs ar savu klimatu un virtuvi, rozmarīnu uzskata par piemiņas, uzticības un draudzības simbolu, un tradicionāli tas tiek izmantots kā kāzās, tā bērēs –un re, kā tas sasaucas ar floristiku.
Ticēdamas, ka rozmarīns ir mīlestības un skaistuma dievietes Afrodītes dāvana, līgavas sendienās rozmarīna zariņu ievija vainadziņā kā savas uzticības simbolu. Kaut kā sasaucas ar mūsu mirti, vai ne?
Vidusjūras reģionā, kas ir rozmarīna dzimtene, rozmarīns bieži aug okeāna tuvumā, un tā nosaukums tulkojumā no latīņu valodas nozīmē „jūras rasa” – vai nav skaisti?
Kāda leģenda vēsta, ka rozmarīna ziedi bijuši balti, līdz jaunava Marija, glābdamās kopā ar Kristus bērnu, kādā atpūtas brīdī Ēģiptē rozmarīna krūmu pārklājusi ar savu zilo apmetni. Kopš tās reizes rozmarīna ziedi iemantojuši zilu nokrāsu, bet garšaugs nodēvēts par „rose of Mary”. Saistībā ar šo leģendu kristieši rozmarīnu mēdz dēvēt par „svēto augu”. Rozmarīna zariņu novietoja zem spilvena, lai atvairītu ļaunos garus un sliktus sapņus.
Un protams, rozmarīns katru pavasari iekārtojas uz palikšanu visas vasaras garumā arī manā dārzā, lai gan jāatzīst, vairāk virtuves nevis floristikas vajadzībām. Bet vien otram jau netraucē, vai ne?
Info par rozmarīnu ņemts no http://www.cetrassezonas.lv/, kas ir viena no manām mīļākajām mājas lapām kulinārijas jomā jeb hobijs nr.2.
